Lewis & Short

* ructŭōsus, a, um, adj. [ructus], full of belches: spiritus, Cael. ap. Quint. 4, 2, 123.

• ...
• rŭbus
• ructābundus
• ructāmen
• ructātĭo
• ructātrix
• ructātus
• ructo
• ructor
• ructor
• ructŭo
• ructŭōsus
• ructus
• rūdectus
• rŭdens
• rŭdens
• rūdĕrārĭus
• rūdĕrātĭo
• rūdĕro
• Rŭdĭae
• Rŭdīnus
• rŭdĭārĭi
• ...