Lewis & Short

ructābundus, a, um, adj. [ructo], belching again and again, Sen. Vit. Beat. 12, 3.

• ...
• Rubrĭānus
• rū̆brīca
• rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātum
• rŭbrīco
• rŭbrīcōsus
• Rū̆brĭus
• Rū̆brĭa
• Rū̆brĭānus
• rubrus
• rŭbus
• ructābundus
• ructāmen
• ructātĭo
• ructātrix
• ructātus
• ructo
• ructor
• ructor
• ructŭo
• ructŭōsus
• ructus
• ...