Lewis & Short

ructātĭo, ōnis, f. [ructo], a belching, Cael. Aur. Tard. 5, 3, 56.

• ...
• rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātum
• rŭbrīco
• rŭbrīcōsus
• Rū̆brĭus
• Rū̆brĭa
• Rū̆brĭānus
• rubrus
• rŭbus
• ructābundus
• ructāmen
• ructātĭo
• ructātrix
• ructātus
• ructo
• ructor
• ructor
• ructŭo
• ructŭōsus
• ructus
• rūdectus
• rŭdens
• ...