Lewis & Short

* ructāmen, ĭnis, n. [ructo], a belching, eructation, Prud. Ham. 467.

• ...
• rū̆brīca
• rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātus
• Rū̆brĭcātum
• rŭbrīco
• rŭbrīcōsus
• Rū̆brĭus
• Rū̆brĭa
• Rū̆brĭānus
• rubrus
• rŭbus
• ructābundus
• ructāmen
• ructātĭo
• ructātrix
• ructātus
• ructo
• ructor
• ructor
• ructŭo
• ructŭōsus
• ructus
• rūdectus
• ...