Lewis & Short

spūtāmentum, i, n. [sputo], spittle (late Lat.), Jul. Val Rer. Gest. Alex. 1, 2; Tert. Spect. 30.

• ...
• spurcĭlŏquĭum
• spurcĭtĭa
• spurcĭtĭes
• spurco
• spurcātus
• spurcus
• spurcē
• Spūrinna
• spŭrĭum
• spŭrĭus
• Spŭrĭus
• Sp
• spūtāmen
• spūtāmentum
• spūtātĭlĭcus
• spūtātor
• spūto
• spūtum
• spūtus
• squālĕfăcĭo
• squālentĭa
• squālĕo
• squālĕntĭa
• squāles
• ...