Lewis & Short

invītātus, ūs, m. (only in abl. sing.) [invito], an inviting, invitation (rare), Cic. Fam. 7, 5, 2.

• ...
• invīsus
• invīsus
• invīsē
• invītābĭlis
• invītāmentum
• invītātĭo
• invītātĭuncŭla
• invītātor
• invītātōrĭus
• invītātrix
• invītātus
• invītē
• invĭtĭābĭlis
• invīto
• invĭtŭpĕrābĭlis
• invītus
• invītē
• invĭus
• invĭa
• invŏcātĭo
• invŏcātus
• invŏcātus
• ...