Lewis & Short

impĕtrātus, ūs, m. [impetro], an effecting, obtaining, Ambros. de Fide, 5, 6, 77.

• ...
• impĕtĭbĭlis
• inpĕtĭbĭlis
• impătĭbĭlis
• impĕtĭbĭlis
• inpĕtĭbĭlis
• impĕtīgĭnōsus
• inpĕtīgĭnōsus
• impĕtīgo
• inpĕtīgo
• impĕto
• inpĕto
• impĕtrābĭlis
• inpĕtrābĭlis
• impĕtrābĭlĭter
• impĕtrātĭo
• inpĕtrātĭo
• impĕtrātīvus
• inpĕtrātīvus
• impĕtrātor
• inpĕtrātor
• impĕtrātus
• impĕtrĭo
• impetrītum
• impĕtro
• inpĕtro
• impĕtŭlans
• inpĕtŭlans
• impĕtŭōsus
• impĕtŭōsē
• inpĕtŭōsē
• impĕtus
• inpĕtus
• impexus
• inpexus
• impĭāmentum
• inpĭāmentum
• impĭco
• inpĭco
• impĭē
• inpĭē
• ...