Lewis & Short

illātus (inl-), a, um, Part., from infero.

• ...
• illăquĕātum
• inlăquĕātum
• illăquĕo
• inlăquĕo
• illargĭo
• inlargĭo
• illātābĭlis
• inlātābĭlis
• illătē̆bro
• inlătē̆bro
• illātĕnus
• illactĕnus
• illātĭo
• inlātĭo
• illātīvus
• inlātīvus
• illātīvum
• illātro
• inlātro
• illātus
• inlātus
• illaudābĭlis
• inlaudābĭlis
• illaudandus
• inlaudandus
• illaudātus
• inlaudātus
• illautus
• ille
• olle
• ollus
• illā
• illō
• illim
• illĕcĕbra
• inlĕcĕbra
• illĕcĕbro
• inlĕcĕbro
• illĕcĕbrōsē
• illĕcĕbrōsus
• inlĕcĕbrōsus
• illĕcĕbrōsē
• ...