Lewis & Short

dŭcātor, ōris, m. [dux], a general, prince, chief (post-class.): civitatis, Tert. adv. Jud. 13.

• ...
• dŭbĭtābĭlis
• dŭbĭtanter
• dŭbĭtātim
• dŭbĭtātĭo
• dŭbĭtātīvus
• dŭbĭtātīve
• dŭbĭtātor
• dŭbĭto
• dŭbĭtanter
• dŭbĭtātim
• dŭbĭus
• dubium
• dŭbĭe
• dubio
• dŭcālis
• dŭcālĭter
• dŭcātor
• dŭcātrix
• dŭcātus
• dŭcēna
• dŭcēnārĭus
• dŭcēnārius
• dŭcēnārĭa
• dŭcēni
• dŭcentēsĭma
• dŭcenti
• dŭcentĭes
• dŭcentĭens
• dŭcentum
• ...