Lewis & Short

dŭbĭtātor, ōris, m. [dubito], a doubter (late Lat.); with gen., Tert. adv. Haeret. 33.

• ...
• dŭbĭe
• dŭbĭĕtas
• dŭbĭōsus
• Dūbis
• dŭbĭtābĭlis
• dŭbĭtanter
• dŭbĭtātim
• dŭbĭtātĭo
• dŭbĭtātīvus
• dŭbĭtātīve
• dŭbĭtātor
• dŭbĭto
• dŭbĭtanter
• dŭbĭtātim
• dŭbĭus
• dubium
• dŭbĭe
• dubio
• dŭcālis
• dŭcālĭter
• dŭcātor
• dŭcātrix
• dŭcātus
• dŭcēna
• dŭcēnārĭus
• dŭcēnārius
• dŭcēnārĭa
• dŭcēni
• ...