Lewis & Short

cūrābĭlis, e, adj. [curo],

1. I. that is to be apprehended or feared: vindicta, Juv. 16, 21 dub.
2. II. Curable (cf.: sanabilis, medicabilis), Cael. Aur. Tard. 4, 7, 93.

• ...
• cū̆pressĭnus
• cȳ̆pressĭnus
• cū̆pressus
• cypărissus
• cȳ̆pressus
• Cypărissus
• cū̆prĕus
• cȳ̆prĕus
• cū̆prĭnus
• cȳ̆prĭnus
• cū̆prum
• cūpŭla
• cūpŭla
• cūr
• quor
• cor
• cūra
• cūrābĭlis
• cūrăgendārĭus
• cū̆rā̆lĭum
• cūrandus
• cūrans
• cūrātē
• cūrātĭo
• cūrātor
• cūrātōrĭa
• cūrātōrīcĭus
• cūrātōrītĭus
• ...