Lewis & Short

suāvĭātĭo (sāv-), ōnis, f. [suavior], a kissing (ante- and post-class.): suavis, Plaut. Bacch. 1, 2, 8; 1, 2, 12; id. Ps. 1, 1, 63.
Plur., Gell. 18, 2, 8.