Lewis & Short

obtūsĭangŭlus, a, um [obtusus-angulus], having an obtuse angle: triangulum, Gromat. Vet. p. 378, 17.

• ...
• obtūrācŭlum
• obtūrāmentum
• optūrāmentum
• obtūrātĭo
• obturbātĭo
• obturbātor
• obturbo
• obturgesco
• obtūro
• obtūsē
• obtūsĭangŭlus
• obtūsĭo
• obtūsus
• obtūtus
• ŏbultrōnĕus
• ŏbumbrācŭlum
• ŏbumbrātĭo
• ŏbumbrātrix
• ŏbumbro
• ŏbuncātus
• ...