Lewis & Short

ob-lātrātor, ōris, m. [oblatro], he that barks at; a barker, railer (eccl. Lat.), Sid. Ep. 1, 3.

• ...
• objūro
• oblanguesco
• oblăquĕātĭo
• oblăquĕo
• oblātīcĭus
• oblātītĭus
• oblātĭo
• oblātīvus
• oblātor
• oblātrātĭo
• oblātrātor
• oblātrātrix
• oblātro
• oblātus
• oblectābĭlis
• oblectāmen
• oblectāmentum
• oblectānĕus
• oblectātĭo
• oblectātor
• ...