Lewis & Short

mandātum, i, n., v. 1. mando fin.

• ...
• mancŭpātĭo
• mancŭpĭum
• mancŭpo
• mancus
• mandātārĭus
• mandātēla
• mandātĭo
• mandātīvus
• mandātor
• mandātōrĭus
• mandātrix
• mandātum
• mandātus
• mandātus
• Mandēla
• Mandēlānus
• mandĭbŭla
• mandĭbŭlum
• mando
• mandātum
• mando
• mando
• Mandŏnĭus
• mandra
• ...