Lewis & Short

irrītātrix (inr-), īcis, f. [irritator], she who incites, Vulg. Interpr. Ezech. 24, 3.

• ...
• irrīsus
• irrīsus
• inrīsus
• irrītābĭlis
• inrītābĭlis
• irrītābĭlĭtas
• inrītābĭlĭtas
• irrītāmen
• inrītāmen
• irrītāmentum
• inrītāmentum
• irrītātē
• irrītātĭo
• inrītātĭo
• irrītātor
• inrītātor
• irrītātrix
• inrītātrix
• irrītātus
• irrītātus
• inrītātus
• irrĭtē
• inrĭtē
• irrīto
• inrīto
• irrītātus
• irrītātē
• irrĭto
• inrĭto
• irrĭtus
• inrĭtus
• irrĭtum
• irrĭtē
• irrītus
• irrōbŏrasco
• inrōbŏrasco
• irrŏgātĭo
• inrŏgātĭo
• ...