Lewis & Short

irrīsīvē, adv. [irrideo], mockingly, ironically, Amm. 16, 12, 67; Schol. Juv. 4, 13; 13, 33.

• ...
• irrīdĭcŭlum
• inrīdĭcŭlum
• irrĭgātĭo
• inrĭgātĭo
• irrĭgātor
• inrĭgātor
• irrĭgo
• inrĭgo
• irrĭgŭus
• inrĭgŭus
• irrĭgŭa
• irrīmor
• inrīmor
• irrĭo
• irrīsĭbĭlis
• inrīsĭbĭlis
• irrīsĭo
• inrīsĭo
• irrīsīvē
• irrīsor
• inrīsor
• irrīsōrĭus
• inrīsōrĭus
• irrīsōrĭē
• irrīsus
• irrīsus
• inrīsus
• irrītābĭlis
• inrītābĭlis
• irrītābĭlĭtas
• inrītābĭlĭtas
• irrītāmen
• inrītāmen
• irrītāmentum
• inrītāmentum
• irrītātē
• ...