Lewis & Short

irraucus, a, um, adj. [2. in-rationalis], hoarse: vox, Plin. Val. 1, 2.

• ...
• irrădĭo
• inrădĭo
• irrādo
• inrādo
• irrāsus
• inrāsus
• irrāsus
• inrāsus
• irrătĭōnābĭlis
• inrătĭōnābĭlis
• irrătĭōnābĭlĭa
• irrătĭōnābĭlĭt…
• irrătĭōnābĭlĭtas
• inrătĭōnābĭlĭt…
• irrătĭōnābĭlĭter
• irrătĭōnālis
• inrătĭōnālis
• irrătĭōnālĭa
• irrătĭōnālĭter
• irraucesco
• inraucesco
• irraucus
• irrĕcĭtābĭlĭter
• irrĕcōgĭtātĭo
• inrĕcōgĭtātĭo
• irrĕcordābĭlis
• inrĕcordābĭlis
• irrĕcŭpĕrābĭlis
• inrĕcŭpĕrābĭlis
• irrĕcūsābĭlis
• inrĕcūsābĭlis
• irrĕcūsābĭlĭter
• irrĕdĭvīvus
• inrĕdĭvīvus
• irrĕdux
• inrĕdux
• irrĕformābĭlis
• inrĕformābĭlis
• irrĕfrāgābĭlis
• inrĕfrāgābĭlis
• irrĕfrāgābĭlĭt…
• ...