Lewis & Short

inquĭētātor, ōris, m. [inquieto], a disturber: animarum, Tert. Spect. 23; Cod. Th. 6, 10, 1.

• ...
• inpraesentĭārum
• inprīmis
• inquaesītus
• inquam
• inquio
• inquassātus
• inquĭes
• inquĭes
• inquĭescens
• inquĭētātĭo
• inquĭētātor
• inquĭētē
• inquĭēto
• inquĭētūdo
• inquĭētus
• inquĭētē
• inquĭlīna
• inquĭlīnātus
• inquĭlīno
• inquĭlīnus
• inquĭlīnus
• ...