Lewis & Short

fūrātor, ōris, m. [1. furor], a thief (postclass.): veritatis philosophus, Tert. Apol. 46 fin.

• ...
• fūnĭcŭlus
• fūnĭrēpus
• fūnĕrēpus
• fūnis
• fūnus
• fuo
• fūr
• Fura
• fūrācĭtas
• fūrācĭter
• fūrātor
• fūrātrīna
• fūrax
• fūrācĭter
• furca
• furcĭfer
• furcĭfĕra
• furcilla
• furcillātus
• furcillo
• furcōsus
• ...