Lewis & Short

fŭgātor, ōris, m. [fugo], he who puts to flight (post-class.): mortis, Tert. adv. Marc. 5, 10.

• ...
• fūcōsus
• fūcus
• fūcus
• fue
• fu
• fūfae
• Fūfĭdĭus
• Fūfĭdĭānus
• Fūfĭus
• fŭga
• fŭgācĭtas
• fŭgācĭter
• fŭgālĭa
• fŭgātor
• fŭgātrix
• fŭgax
• fŭgācĭter
• fŭgēla
• fŭgĭens
• fŭgĭo
• fŭgĭens
• fŭgĭtans
• fŭgĭtīvārĭus
• fŭgĭtīvus
• fŭgĭto
• fŭgĭtans
• ...