Lewis & Short

exsector (exect-), ōris, m. [id. I. B.], one who mutilates, App. M. 8, p. 208, 2.

• ...
• exsē̆crābĭlis
• execrābĭlis
• exsē̆crābĭlĭter
• exsē̆crābĭlĭtas
• execrābĭlĭtas
• exsē̆crābĭlĭter
• exsē̆crāmentum
• execrāmentum
• exsē̆crātĭo
• execrātĭo
• exsē̆crātor
• execrātor
• exsē̆crātus
• execrātus
• exsē̆cror
• execror
• exsecro
• exsē̆crātus
• exsē̆crandus
• exsectĭo
• exectĭo
• exsector
• exector
• exsectus
• exectus
• exsĕcūtĭo
• execūtĭo
• exsĕcūtor
• execūtor
• exsĕcūtōrĭus
• exsĕcūtus
• execūtus
• exsensus
• exensus
• exsĕquens
• exequens
• exsĕquĭae
• exequĭae
• exsĕquĭālis
• exequĭālis
• exsĕquĭālĭa
• ...