Lewis & Short

dēvictĭo, ōnis, f. [devinco], a conquering: mortis, Tert. adv. Marc. 1, 108.

• ...
• dēversus
• dēvertĭcŭlum
• dīvertĭcŭlum
• dēvortĭcŭlum
• dēverto
• dēvorto
• dēvescor
• dēvestĭo
• dēvestīvus
• dēvexĭtas
• dēvexus
• dēvexum
• dēvĭātor
• dēvictĭo
• dēvĭgesco
• dēvincĭo
• dēvinctus
• dēvinco
• dēvinctĭo
• dēvinctus
• dēvĭo
• dēvirgĭnātĭo
• dēvirgĭnātor
• dēvirgĭno
• ...