Lewis & Short
Search method:
Headwords
Whole entries
Inflected forms
Search for:
dēstĭtūtĭo,
ōnis,
f.
[
destituo
],
I.
a forsaking, deserting; deceiving, a failure, disappointment
(very
rare
),
Cin
. Clu. 26, 71;
id. Quint. 5, 20;
Suet. Dom. 14.
II.
A putting away, abandoning:
peccati
,
Vulg. Heb. 9, 26.
...
dēstĭnātē
dēstĭnātĭo
dēstĭnāto
dēstĭnātor
dēstĭnātum
dēstĭnātus
dēstĭno
dēstĭnātus
dēstĭnāta
dēstĭnātum
dēstĭnātē
dēstĭtor
dēstĭtŭo
dēstĭtūtĭo
dēstĭtūtor
dēstĭtūtus
dēstrangŭlo
dēstrictárĭum
dēstrictē
dēstrictīvus
dēstrictus
dēstringo
dēstrictus
dēstructĭbĭlis
...