Lewis & Short

dĕhortātōrĭus, a, um, adj. [dehortor], dissuasive, dehortatory, Tert. Apol. 22.

• ...
• dĕhinc
• dĕhisco
• dĕhŏnestāmentum
• dĕhŏnestātĭo
• dĕhŏnesto
• dĕhŏnestus
• dĕhŏnōro
• dĕhortātĭo
• dĕhortātīvus
• dĕhortātōrĭus
• dĕhortor
• Dēïănīra
• dĕĭcīda
• dēĭcĭo
• dejicio
• dejectus
• dējectē
• deico
• Dēïdămīa
• dĕĭfĕrus
• dĕĭfĭco
• dĕĭfĭcus
• ...