Lewis & Short

* dĕhortātĭo, ōnis, f. [dehortor], a dissuading, Tert. adv. Marc. 4, 15 fin.

• ...
• dĕhaurĭo
• dehōrio
• dĕhĭbĕo
• dĕhinc
• dĕhisco
• dĕhŏnestāmentum
• dĕhŏnestātĭo
• dĕhŏnesto
• dĕhŏnestus
• dĕhŏnōro
• dĕhortātĭo
• dĕhortātīvus
• dĕhortātōrĭus
• dĕhortor
• Dēïănīra
• dĕĭcīda
• dēĭcĭo
• dejicio
• dejectus
• dējectē
• deico
• Dēïdămīa
• dĕĭfĕrus
• ...