Lewis & Short

vervēcīnus, a, um, adj. [vervex], of a wether: pellis, Lampr. Comm. 1: caput, Arn. 5, 157.

• ...
• vērum
• vērum
• vērumtămen
• vēruntămen
• vērum tămen
• vērus
• vērum
• vērō
• vērē
• vĕrūtum
• verrūtum
• vĕrūtus
• vervactum
• vervăgo
• Vervēcĕus
• Vervēcĭus
• vervēcīnus
• vervex
• berbex
• verbex
• Vĕsaevus
• vēsānĭa
• vaesānĭa
• vēsānĭo
• vaesānĭo
• vēsānĭens
• vēsānus
• vaesānus
• Vesbĭus
• Vescia
• Vescīnus
• Vescīni
• Vescitānĭa
• vesco
• ...