Lewis & Short

* tūtēlātor, ōris, m. [tutela], a protector, guardian; said of a genius, Mart. Cap. 2, § 152.

• ...
• tūtāmentum
• Tūtānus
• tūtātĭo
• tūtātor
• tūtĕ
• tūtē
• tūtēla
• tūtēlāris
• tūtēlārĭus
• tūtēlātor
• tūtēlātus
• Tūtēlīna
• Tūtīlīna
• tūtĕmet
• Tūtĭcānus
• Tutĭenses
• Tutĭlĭus
• Tutīni
• tūtō
• tūto
• ...