Lewis & Short

sŭper-mando, ĕre, v. a., to chew or eat after something else: raphanos, Plin. 31, 6, 33, § 65.

• ...
• sŭperlātus
• sŭperlaudābĭlis
• sŭperlīmen
• sŭperlīmĭnāre
• sŭperlĭno
• sŭperlĭtĭo
• sŭperlūcĕo
• sŭperlucror
• sŭperlūgĕo
• sŭpermando
• sŭpermĕo
• sŭpermētĭor
• sŭpermĭco
• sŭpermitto
• sŭpermŏlāris
• sŭpermundĭālis
• sŭpermūnĭo
• sŭpernans
• sŭpernas
• ...