Lewis & Short

sermōcĭnātor, ōris, m. [sermocinor], a babbler, Fulg. Rasp. contra Serm. Fastid. 17.

• ...
• sĕris
• sērĭsăpĭa
• sērĭtas
• sērĭus
• sērĭum
• sērĭa
• sērĭō
• sērĭē
• sērĭus
• seriva
• sermo
• sermōcĭnanter
• sermōcĭnātĭo
• sermōcĭnātor
• sermōcĭnātrix
• sermōcĭno
• sermōcĭnor
• sermōcĭno
• sermōcĭnanter
• sermōnālis
• sermōnāri
• sermuncŭlus
• sernĭōsus
• sĕro
• săta
• sĕro
• serta
• ...