Lewis & Short

pĕrunctĭo, ōnis, f. [perungo], a besmearing, anointing, Plin. 24, 15, 80, § 131 al.

• ...
• perturbātus
• perturbĭdus
• perturbo
• perturbātus
• perturbāta
• perturbātē
• perturpis
• pertūsĭo
• pertūsūra
• pertūsus
• pĕrŭbīquē
• pērŭla
• pĕrunctĭo
• pĕrunctus
• pĕrungo
• pĕrunguo
• pĕrūnītus
• pĕrurbānē
• pĕrurbānus
• pĕrurbānē
• pĕrurgĕo
• pĕrūro
• Pĕrŭsĭa
• Pĕrŭsīnus
• Pĕrŭsīni
• Pĕrŭsīnum
• pĕrustus
• ...