Lewis & Short

Ŏrīnē, ēs, f., Orine, = Ὀρεινή, sc. γῆ (the hill country).

1. A. A region of Judea, Plin. 5, 14, 15, § 70.
2. B. A Roman surname, Inscr. Murat. 1295, 3.

• ...
• ŏrīgănum
• ŏrīgănon
• ŏrīgănus
• Ōrĭgĕnes
• Ōrĭgĕnistes
• ŏrīgĭnālis
• ŏrīgĭnālĭter
• ŏrīgĭnārĭus
• ŏrigĭnārii
• ŏrīgĭnātĭo
• ŏrīgĭnĭtus
• ŏrīgo
• Ŏrīgo
• ŏrinda
• Ŏrīnē
• ŏrĭŏla
• Ōrīon
• ŏrĭor
• ŏrĭens
• ortus
• ŏrīpĕlargus
• ōrĭpūtĭdus
• Oritae
• ŏrītes
• ŏrītis
• Ōrīthȳīa
• ŏrītis
• ...