Lewis & Short

mūtōnĭātus, a, um, adj. [2. muto]: magno pene praeditus (poet.), Mart. 3, 73, 1.

• ...
• mūtĭtas
• mūtĭtātĭo
• mūtītĭo
• muttītĭo
• mūtĭto
• mūtītus
• Mŭtĭus
• mūto
• mūtātus
• mūto
• Mūto
• mūtōnĭātus
• mūtōnium
• muttĭo
• muttītĭo
• muttum
• mūtŭārĭus
• mūtŭātīcĭus
• mūtŭātītĭus
• mūtŭātĭo
• mūtŭātus
• Mutucumenses
• mūtŭē
• ...