Lewis & Short

in-substantīvus, a, um, adj., unsubstantial, Ambros. Hexaëm. 1, 2, 7; Interpr. Iren. 1, 10.

• ...
• insŭāvis
• insŭāvĭtas
• insubdĭtīvus
• Insŭber
• Insŭbres
• insŭbĭdē
• insŭbĭdus
• insŭbĭdē
• insubjectus
• Insŭbres
• insubsĭdĭātus
• insubstantīvus
• insubtīlis
• insubtīlĭter
• insŭbŭlum
• insubvertĭbĭlis
• insūco
• insūdo
• insūdus
• insŭēfactus
• insuesco
• insuētē
• ...