Lewis & Short

impŭdenter (inp-), adv., v. impudens fin.

• ...
• imprōvĭdentĭa
• inprōvĭdentĭa
• imprōvĭdus
• inprōvĭdus
• imprōvĭdē
• imprōvīsē
• imprōvīso
• inprōvīso
• imprōvīsus
• inprōvīsus
• imprōvīsum
• imprōvīso
• imprōvīsē
• imprūdens
• inprūdens
• imprūdenter
• inprūdenter
• imprūdentĭa
• inprūdentĭa
• impūbes
• inpūbes
• impūbis
• impūbescens
• inpūbescens
• impŭdens
• inpŭdens
• impŭdenter
• impŭdenter
• inpŭdenter
• impŭdentĭa
• inpŭdentĭa
• impŭdīcātus
• impŭdīcē
• inpŭdīcē
• impŭdīcĭtĭa
• inpŭdīcĭtĭa
• impŭdīcus
• inpŭdīcus
• impŭdīcē
• impugnātĭo
• inpugnātĭo
• impugnātor
• inpugnātor
• impugnātus
• inpugnātus
• impugnātus
• inpugnātus
• ...