Lewis & Short

impĕdītor (inp-), ōris, m. [impedio], a hinderer, obstructer (late Lat.), Aug. Civ. Dei, 10, 10.

• ...
• impăvĭdus
• inpăvĭdus
• impăvĭdē
• impeccābĭlis
• inpeccābĭlis
• impeccantĭa
• inpeccantĭa
• impĕdātĭo
• inpĕdātĭo
• impĕdĭco
• inpĕdĭco
• impĕdīmentum
• inpĕdīmentum
• impĕdĭo
• inpĕdĭo
• impĕdītus
• inpĕdītus
• impĕdītĭo
• inpĕdītĭo
• impĕdĭto
• inpĕdĭto
• impĕdītor
• inpĕdītor
• impedītus
• inpedītus
• impĕdo
• inpĕdo
• impĕlīmenta
• impello
• inpello
• impendĕo
• inpendĕo
• impensus
• impendĭa
• impendĭō
• impendĭōsus
• inpendĭōsus
• impendĭum
• inpendĭum
• impendĭo
• inpendĭo
• ...