Lewis & Short

exsultātīvus (exult-), a, um, adj., triumphant: conclusio, Cassiod. in Psa. 37.

• ...
• exsŭlātor
• exulātor
• exsŭlātus
• exulātus
• exsŭlo
• exŭlo
• exsŏlo
• exŏlo
• exsŭlor
• exulor
• exsultābundus
• exultābundus
• exsultans
• exultans
• exsultanter
• exultanter
• exsultantĭa
• exultantĭa
• exsultātĭo
• exultātĭo
• exsultātīvus
• exultātīvus
• exsultim
• exultim
• exsulto
• exulto
• exsultans
• exultans
• exsultanter
• exsŭpĕrābĭlis
• exupĕrābĭlis
• exsŭpĕrans
• exupĕrans
• exsŭpĕrantĭa
• exupĕrantĭa
• exsŭpĕrātĭo
• exupĕrātĭo
• exsŭpĕrātor
• exsŭpĕrātōrĭus
• exupĕrātōrĭus
• exsŭpĕro
• exupĕro
• exsŭpĕrans
• exupĕrans
• ...