Lewis & Short

ēnuntĭātor, ōris, m. [enuntio], a revealer, declarer: verborum Dei, August. Qu. in Heptat. 2, 17.

• ...
• ēnūclĕo
• ēnūclĕātus
• ēnūclĕāta
• ēnūclĕāte
• ēnūdātĭo
• ēnūdo
• ēnŭmĕrātĭo
• ēnŭmĕro
• ēnuncĭātĭo
• enunciativus
• ēnundĭno
• ēnuntĭātĭo
• enunciatĭo
• ēnuntĭātīvus
• enunciatīvus
• ēnuntĭātor
• ēnuntĭātrix
• enunciatrix
• ēnuntĭātum
• enunciatum
• ēnuntĭo
• enuncio
• ēnuntiātum
• ēnuptĭo
• ēnūtrĭo
• ēnūtrītĭo
• Enȳō
• ĕo
• ĕō
• ...