Lewis & Short

* dīvīni-scĭens, entis, adj. [divinus], skilled in divination: magia, App. Mag. p. 290, 34.

• ...
• dīvĭdŭĭtas
• dīvĭdus
• dīvĭdŭus
• dīvĭgĕna
• dīvīnātĭo
• dīvīnātor
• dīvīnātrix
• dīvīne
• dīvīnĭpŏtens
• dīvīniscĭens
• dīvīnĭtas
• dīvīnĭtus
• dīvīno
• dīvīnus
• dīvīnum
• dīvīna
• dīvīne
• dīvīse
• dīvīsĭbĭlis
• dīvīsim
• dīvīsĭo
• dīvīsor
• ...