Lewis & Short

dēspector, ōris, m. [despicio, no. II.], a despiser, Tert. adv. Marc. 2, 23.

• ...
• dēsōlātōrĭus
• dēsōlo
• dēsolvo
• dēsomnis
• dēsorbĕo
• dēspectātĭo
• dēspectātor
• dēspectĭo
• dēspecto
• dēspector
• dēspectrix
• dēspectus
• dēspectus
• dēspērābĭlis
• dēspēranter
• dēspērātē
• dēspērātĭo
• dēspērātus
• dēsperno
• ...