Lewis & Short

dēpraedātor, ōris, m. [depraedor], a plunderer (late Lat.), Aug. Ep. 199.

• ...
• dēpŏsĭtĭo
• dēpŏsĭtīvus
• dēpŏsĭtor
• dēpŏsĭtum
• dēpŏsĭtus
• dēpostŭlātor
• dēpostŭlo
• dēpŏtītur
• dēpraedātĭo
• dēpraedātor
• dēpraedor
• dēpraesentĭārum
• dēprandis
• dēprāvātē
• dēprāvātĭo
• dēprāvo
• dēprāvātē
• dēprĕcābĭlis
• dēprĕcābundus
• ...