Lewis & Short

* dēfaecātĭo (defec-), ōnis, f. [defaeco], a cleansing, purifying: carnis, Tert. Anim. 27.

• ...
• dēductor
• dēductōrĭus
• deductorium
• dēductus
• dēductus
• dēdux
• dĕēbrĭātus
• dĕĕo
• dĕerro
• dēfaecābĭlis
• defecābĭlis
• dēfaecātĭo
• defecātĭo
• dēfaeco
• dēfēco
• defīco
• dēfaecātus
• dēfāmātus
• dēfāmis
• dēfānātus
• dēfărīnātus
• dēfătīgātĭo
• defĕtīgātĭo
• dēfătīgo
• dēfĕtīgo
• dēfătiscor
• dēfēcābĭlis
• dēfēcātĭo
• dēfēco
• ...