Lewis & Short

cornētum, i, n. [1. cornus], a grove of cornel-trees, Varr. L. L. 5, § 152 Müll.; cf. id. ib. § 146.

• ...
• cŏrĭon
• Cŏrippus
• cŏris
• cŏrissum
• cŏrĭum
• cŏrĭus
• Cormasa
• Cornēlĭus
• Fŏrum Cornēlĭum
• Cornēlĭānus
• Cornēlĭāna Cas…
• Castra Cornēlĭa
• cornĕŏlus
• cornesco
• cornētum
• cornĕus
• cornĕus
• cornĭcen
• Cornĭcen
• Cornĭcĭnus
• cornīcor
• cornīcŭla
• cornĭcŭlans
• Cornĭcŭlānus
• Cornĭcŭlārĭa
• ...