Lewis & Short

prŏfānātor, ōris, m. [2. profano], a profaner (eccl. Lat.): profanator Christi, Prud. Apoth. 246.

• ...
• proelĭātĭo
• proelĭātor
• praelĭātor
• proelĭo
• proelĭor
• praelĭor
• proelĭum
• praelĭum
• proēmĭnĕo
• Prŏërna
• Proetus
• Proetĭdes
• prŏfānātĭo
• prŏfānātor
• prŏfānē
• prŏfānĭtas
• prōfāno
• prŏfāno
• prŏfānus
• prŏfānum
• prŏfānē
• prŏfātum
• prŏfātus
• prŏfectīcĭus
• prŏfectītĭus
• prŏfectĭo
• ...