Lewis & Short

‡ exsŭpĕrātor, ōris, m. [exsupero], a conqueror, Num. Constant. ap. Eckhel. D. N. V. 8, p. 83.

• ...
• exsultantĭa
• exultantĭa
• exsultātĭo
• exultātĭo
• exsultātīvus
• exultātīvus
• exsultim
• exultim
• exsulto
• exulto
• exsultans
• exultans
• exsultanter
• exsŭpĕrābĭlis
• exupĕrābĭlis
• exsŭpĕrans
• exupĕrans
• exsŭpĕrantĭa
• exupĕrantĭa
• exsŭpĕrātĭo
• exupĕrātĭo
• exsŭpĕrātor
• exsŭpĕrātōrĭus
• exupĕrātōrĭus
• exsŭpĕro
• exupĕro
• exsŭpĕrans
• exupĕrans
• exsurdo
• exurdo
• exsurgo
• exurgo
• exsurrectio
• exsuscĭtātĭo
• exuscĭtātĭo
• exsuscĭto
• exuscĭto
• exta
• extābesco
• ...