Lewis & Short

ructātus, ūs, m. [ructo], = ructatio, Aug. c. Faust. 5, 10.

• ...
• rŭbrīco
• rŭbrīcōsus
• Rū̆brĭus
• Rū̆brĭa
• Rū̆brĭānus
• rubrus
• rŭbus
• ructābundus
• ructāmen
• ructātĭo
• ructātrix
• ructātus
• ructo
• ructor
• ructor
• ructŭo
• ructŭōsus
• ructus
• rūdectus
• rŭdens
• rŭdens
• rūdĕrārĭus
• ...