Lewis & Short

* rĕfūtātus, ūs, m. [refuto], a refutation: refutatu, Lucr. 3, 525.

• ...
• rĕfūsē
• rĕfūsĭo
• rĕfūsōrĭus
• rĕfūsus
• rĕfūtābĭlĭs
• rĕfūtātĭo
• rĕfūtātĭuncŭla
• rĕfūtātor
• rĕfūtātōrĭus
• rĕfūtātus
• rĕfūto
• rēgālĭŏlus
• rēgālis
• rēgāles
• rēgālĭa
• rēgālĭter
• rĕgammans
• rĕgĕlātĭo
• rĕgĕlo
• rĕgĕmo
• rĕgĕnĕrātĭo
• rĕgĕnĕro
• ...