Lewis & Short

pānĭcĭum, ii, n. [panis].

  1. I. Any thing baked, as bread, cakes, etc., Cassiod. Var. 9, 5.
  2. II. = panicum, Italian panic-grass, Paul. Nol. Ep. 3 ad Sev.; Edict. Diocl. p. 27; cf. Not. Tir. p. 112.