Lewis & Short

irrītātē, adv., v. 1. irrito, P. a. fin.

• ...
• irrīsīvē
• irrīsor
• inrīsor
• irrīsōrĭus
• inrīsōrĭus
• irrīsōrĭē
• irrīsus
• irrīsus
• inrīsus
• irrītābĭlis
• inrītābĭlis
• irrītābĭlĭtas
• inrītābĭlĭtas
• irrītāmen
• inrītāmen
• irrītāmentum
• inrītāmentum
• irrītātē
• irrītātĭo
• inrītātĭo
• irrītātor
• inrītātor
• irrītātrix
• inrītātrix
• irrītātus
• irrītātus
• inrītātus
• irrĭtē
• inrĭtē
• irrīto
• inrīto
• irrītātus
• irrītātē
• irrĭto
• inrĭto
• irrĭtus
• inrĭtus
• irrĭtum
• irrĭtē
• ...