Lewis & Short

‡ intentālis, e, adj. [2. in-tento], that cannot be tried: intentalis, ἀπείραστος, Gloss. Gr. Lat.

• ...
• intempestīvus
• intempestīvē
• intempestīvīter
• intempestus
• intempŏrālis
• intempŏrālĭter
• intempŏrālĭtas
• intendĭtus
• intendo
• intentus
• intentē
• intensus
• intensē
• intĕnĭbĭlis
• intensĭo
• intentābĭlis
• intentālis
• intentātĭo
• intentātŏr
• intentātus
• intentātus
• intentē
• intentĭo
• intentĭōsē
• intentīvus
• intento
• ...